EKONOMISKĀ VIDE - Cik reāls ir stagnācijas scenārijs?

Nav nekāds noslēpums, ka Latvijas ekonomika ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem. Kopš 2011. gada kāpuma 6.2% apmērā Latvijas izaugsmes temps ar katru turpmāko gadu ir palēninājies, noslīdot līdz 2.7% pērn. Vai šāda tendence liecina par stagnāciju Latvijas ekonomikā?
Šogad valdībai ir mērķis sasniegt ekonomikas izaugsmi 5% apmērā. Tajā pašā laikā ir skaidri redzami šķēršļi, uz kuriem gadu no gada norāda investori, analītiķi un citi valdības partneri. Neveicot reformas, turpmākajos gados izaugsme solās būt izteikti mērena, jo ārējie apstākļi var izrādīties drīzāk ierobežojoši, nevis izaugsmi veicinoši. Protams, ņemot vērā ES fondu ietekmi, IKP pieaugums var īslaicīgi uzplaiksnīt.
Ārējās vides ietekme
Neskatoties uz jau daudzus gadus īstenoto stimulējošo monetāro politiku, globālās ekonomikas izaugsme joprojām nespēj kļūt pašpietiekama. Tādēļ arvien biežāk rodas jautājums par to, kādas izmaiņas krīzes laikā ekonomikā ir notikušas. Šajā kontekstā arvien lielāku uzmanību gūst ilgstošas stagnācijas jēdziens, kas gan ir visai nenoteiks koncepts. To parasti raksturo ar situāciju, kurā pat pie nulles procentu likmes ekonomika nespēj radīt pilnu nodarbinātību, kā dēļ izaugsme draud iestrēgt.
Jau vairākus gadus SVF izteikumi pauž raizes par šāda scenārija īstenošanos, kas sāk atspoguļoties arī centrālo banku paziņojumos. Tas vērojams šā gada FED priekšsēdētājas Dženetas Jellenas, gan arī ECB prezidenta Mario Dragi runās, kas var nozīmēt arī tālākas izmaiņas turpmākajā rīcībā. Taču ilgstošās stagnācijas koncepts nav viennozīmīgs. Citi vājās izaugsmes skaidrojumi tiek saistīti ar problēmām ekonomikas piedāvājuma pusē vai ar finanšu sektora lomu. Tādēļ ir iemesls ieskatīties nedaudz rūpīgāk šajos dažādo uzskatu grupējumos.
Pieprasījuma krīze ar piemēriem no 30-jiem gadiem
Ilgstošas stagnācijas koncepcija sakņojas pērnā gadsimta trīsdesmitajos gados. Tā piedzīvoja renesansi 2013. gada beigās, kad to, uzstājoties SVF forumā, savā runā pieminēja bijušais ASV Valsts kases sekretārs Lorenss Sammers. Viņa analīze galvenokārt tika vērsta uz reālās procentu likmes pazemināšanos no augsta līmeņa 80-jos gados līdz nulles procentu likmei šodien. Šī tendence ir skaidra un ilgstoša un nav balstīta uz cikliskiem faktoriem, kas saistīti ar ekonomiku un centrālajām bankām. Tā vietā tas atspoguļo pieaugošo strukturālo nelīdzsvarotību starp pārmērīgu uzkrāšanu un nepietiekamām investīcijām. Rietumu valstu iedzīvotāju novecošanās tendence, sarūkoša ticība labklājības sistēmu ilgtspējai, pieaugoša ienākumu un labklājības nevienlīdzība, kā arī spēcīga mājsaimniecību uzkrājumu veikšana strauji augošajās ekonomikās ir palīdzējusi veicināt globālo tieksmi uzkrāt.
No otras puses, sarūkošā vēlēšanās investēt ir skaidrojama ar tādiem faktoriem kā lēnu Rietumu pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas ir mazinājis nepieciešamību pēc mājokļu būvniecības un ar vispārēju kritumu investīciju preču cenās.
Risinājums šai situācijai arī ir līdzīgs, proti, ar stimulējošas fiskālās politikas kā visefektīvākā instrumenta palīdzību. Klasisks piemērs ir valsts infrastruktūras tēriņi. Citas iespējas paredz palielināt mājsaimniecību, kurām ir augsta tieksme patērēt (pamatā ar zemiem ienākumiem), ienākumus, paaugstinot minimālo darba algu. Pasākumi, kas stimulē uzņēmējdarbību – uzņēmumu nodokļu samazinājumi vai uzraudzības un citu regulējumu atvieglošana ir citas iespējas. Tikmēr strukturālās reformas, kas vēl vairāk samazina mājsaimniecību ienākumus un cenas, ir neproduktīvas.
Tajā pašā laikā monetārā politika joprojām var būt nozīmīgs instruments, piemēram, kā tas ir šobrīd, piemērojot negatīvas procentu likmes (kā uzskata Sammers), vai, mēģinot sašaurināt kredītu maržu, iegādājoties privātos aktīvus un izsniedzot aizdevumus banku sektoram, kā patlaban rīkojas arī ECB. Alternatīvu pieeju aizstāv Krugmans, kas uzskata, ka ir nepieciešams paaugstināt inflācijas mērķi, jo aptuveni 2 procentu inflācija, uz ko mērķē centrālās bankas, ir nepietiekama, lai reālās procentu likmes nospiestu pietiekami zemu. Ja inflācijas mērķi netiks paaugstināti, secina Krugmans, pat netradicionālā politika (QE) būs neefektīva.
Problēmu cēlonis – piedāvājumā
Citu interpretāciju pārstāv ASV ekonomists Roberts J. Gordons, kurš uzskata, ka problēmu cēlonis ir piedāvājuma pusē. Pieaugums ir palēninājies, jo iedzīvotāju skaits darbspējīgā vecumā pieaug arvien lēnāk. Cerība, ka izaugsme var atgūties, balstās nereālos pieņēmumos par produktivitātes attīstības tendencēm. Fakts, ka, neskatoties uz salīdzinoši pieticīgo IKP pieauguma tempu par aptuveni 2%, bezdarba līmenis ASV turpina kristies, to apstiprina.
Pēc produktivitātes izaugsmes augstākā punkta sasniegšanas 90. gadu beigās un 2000. gada sākumā, trešā digitālā revolūcija būtībā ir noslēgusies. Ja problēmas ir piedāvājuma pusē, secinājumi un risinājumi būs atšķirīgi. Trūkst īstermiņa risinājumu. Tā vietā ir nepieciešams ieguldīt pasākumos, kas var palielināt darbaspēka piedāvājumu un nodrošināt produktivitātes pieaugumu. Galvenās jomas ietver mācību programmas, kas paaugstina prasmju līmeni un samazina sociālo atstumtību vai pasākumi, kas palīdz palielināt faktisko pensionēšanās vecumu vai palielināt darbaspēka imigrāciju.
Finanšu sektors un monetārā politika
Trešais virziens vērsts uz finanšu sektora lomu un uz finanšu krīzes kaitīgo ietekmi. Hārvardas ekonomists Kenets Rogoffs uzskata, ka pēdējo gadu lēnā atveseļošanās lielā mērā atspoguļo finanšu pēckrīzei raksturīgu attīstības modeli. Šī interpretācija ir nosacīti optimistiska, jo tad, kad parādu restrukturizācija tiks pabeigta, būs labs potenciāls atgriezties pie augstākas pieauguma tendences. Parādu krīzes sākumposmā politikas veidotājiem ir steidzami jāstiprina banku bilances, lai atveseļošanās būtu iespējama un process ritētu raitāk. Bez sakārtotām banku bilancēm monetārā politika ir salīdzinoši neefektīvs instruments. Bet saskaņā ar šo viedokli svarīga loma ir fiskālajai politikai, jo parāda pārstrukturēšanas laikā kompensē zemo privātā sektora pieprasījumu.
Vai tiešām ir problēmas ar izaugsmi?
Visbeidzot ceturtā ekonomistu skola par izaugsmes grūtībām neuztraucas vispār. Atbilstoši šiem uzskatiem ekonomikas izaugsmi veicinās digitalizācija un tehnoloģiskie jauninājumi. Patlaban mēs novērojam diezgan viduvēju izaugsmi vai nu tāpēc, ka statistika neatspoguļo visus uzlabojumus vai arī tāpēc, ka ir nepieciešams laiks, lai izgudrojumi un sasniegumi komercializētos un tādējādi kļūtu par izaugsmes dzinējspēku. Politikas izaicinājumi ietver tehnoloģiskā progresa radīto pieaugošo ienākumu nevienlīdzību vai augstāka bezdarba riskus, jo ekonomika nevar radīt jaunas darba vietas tik ātri, cik vecās izzūd. FED, šķiet, pret šo jautājumu ir pieņēmusi nogaidošu attieksmi. FED vadītājas vietnieks Stenlijs Fišers ir izteicies, ka pieejamie pētījumi šos apgalvojumus, ka statistikas problēmas izskaidrotu lēno produktivitātes pieaugumu, neapstiprina. Acīmredzot FED nav gatavs pieņemt optimistiskāku skatu.
Izaugsmes riski grūti novērtējami
Ir ierasts, ka ekonomisti rada dažādas teorijas, lai raksturotu esošo ekonomikas stāvokli. Taču situācijā, kad stabilizācijas politikas pieejamo rīku klāsts sāk izsīkt, īpaši svarīgi ir izvēlēties pareizo kompasu un karti. Nepieciešamība pēc spēcīgākas banku sektora bilances nav apstrīdama. Tā risināšanai ECB jau ir ķērusies klāt. Bet ir acīmredzami nav vienprātības par to, cik aktīvai vajadzētu būt ekonomikas politikai. Līdz šim gan politika ir galvenokārt bijusi salīdzinoši proaktīva, jo dominē rūpes par to, ka ilgstoši zema resursu izmantošana radīs paliekošu kaitējumu ekonomikai, kas izspiedīs cilvēkus no darba tirgus, un liks sarukt kapitāla izdevumu līmenim, kavējot turpmāko produktivitātes pieaugumu. Bet tikmēr pieaug bažas, ka pasākumi, kas nodrošina pašreizējos rezultātus, var radīt ilgtermiņa problēmas.
Eksperti brīdina par zemo procentu likmju politikas ēnas pusi un nepieciešamību izvairīties no jauniem kredītu burbuļiem. Ja centrālās bankas pievērš uzmanību ilgstošās stagnācijas idejām, tas nozīmē, ka viņi uzskata, ka ir svarīgi turpināt palīdzēt uzturēt pieprasījumu ekonomikā. Atšķirīgu uzskatu pastāvēšana atspoguļojas arī šā gada SVF paziņojumos. Valstis tiek mudinātas veikt strukturālās reformas, lai atbalstītu piedāvājuma pusi vienlaikus atturoties no tādām, kas var izraisīt nelabvēlīgu īstermiņa ietekmi uz pieprasījumu vai inflāciju.
Bet liela daļa vērotāju saredz nepieciešamību paplašināt fiskālās politikas lomu. Tas atspoguļojas nedaudz lielākā tolerancē pret valstu budžeta deficītiem valstīs, kuru ekonomika atrodas grūtībās.
Tajā paša laikā tiek izteikti aicinājumi veikt stimulēšanas pasākumus valstīs ar spēcīgām valsts finansēm, piemēram, Vācijā. Piemēram, Mario Dragi aicinājumi Vācijai izvēlēties starp monetāro vai fiskālo stimulēšanu, neizslēdzot abu vienlaicīgu izmantošanu. Ja zemas reālās procentu likmes ir vāja pieprasījuma simptoms, nevis politikas rezultāts, tad, pirms ir nostiprinājusies pārliecība par inflācijas nostabilizēšanos, centrālajām bankām vajadzētu būt piesardzīgām ar stimulēšanas programmu noslēgšanu. Tas izskaidro arī līdzšinējo FED piesardzīgo likmju celšanas politiku.
Kā redzams, skatījums uz pasaules ekonomikas perspektīvām ir pietiekami neviennozīmīgs, lai paļautos uz ārējās konjunktūras spēju dzīt Latvijas ekonomiku uz priekšu. Augstais risku līmenis un atšķirīgais skatījums uz notiekošo liek saglabāt piesardzību arī Latvijas ekonomikas vērtējumos. Turklāt, tuvākajā laikā liela nozīme būs arī ģeopolitiskajam faktoram, kas papildus ierobežos investīciju piesaisti, eksporta attīstību un arī patērētāju noskaņojumu. Tādēļ, ja politikas veidotājiem ir ambīcijas paātrināt Latvijas ekonomikas izaugsmi, reformu gaitai ir jākļūst krietni raitākai.
Dainis Gašpuitis,
SEB bankas ekonomists

Atbalsts uzņēmējdarbībai

“Atbalsts uzņēmējdarbībai” LIAA Siguldas biznesa inkubators, Ādažu novada dome, biedrība “Ādažu uzņēmēji” un finanšu institūcijas “ALTUM”. 2017. gada 7. martā Programma 13.30-14.00 Reģistrācija, kafija 14.00–14.20 Biznesa inkubatora sniegtās iespējas Lektore: Gundega Vanaga-Janberga 14.20–14.40 Ādažu novada jauno uzņēmēju konkurss uzņēmējdarbības uzsākšanai Lektors:...

Lasīt vairāk

Tikšanās Rūdolfā un Tenisa centrā

8.februārī kārtējās ‘’Uzņēmēju brokastīs’’ Ādažu uzņēmēji apmeklēja bērnu pārtikas ražotni “Rūdolfs” un Ādažu tenisa centru.. Ražotnes “Rūdolfs” vadītāja Egija Martinsone uzņēmējus iepazīstināja ar ekoloģiskās bērnu pārtikas ražošanas procesu, kur tiek pārstrādāta...

Lasīt vairāk

Biznesa inkubators

Siguldā 8. februārī atklāts biznesa inkubators. Darbība aptvers vairākus novadus, tai skaitā arī Ādažu.7. martā plānojas pirmā tikšanās Ādažos. Laipni tiek aicināti jaunie un strādājošie uzņēmēji. Ir iespēja rast finansējumu...

Lasīt vairāk

Tikšanās Podnieku ciematā

Ādažu novadā norit jauna teritorijas plānojuma izstrāde, kas noteiks zemes īpašumu funkcionālo zonējumu, attīstības iespējas un apbūves nosacījumus turpmākajiem 12 gadiem. Podnieku ciemats atrodas līdzās vēsturiskajai ražošanas zonai, tādēļ Ādažu novada ...

Lasīt vairāk

Biznesa radars

Informēju, ka 24. februārī Ventspilī notiks konference jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem “Biznesa radars”, kurā 15 jaunie uzņēmēji stāstīs par savu ideju izdošanos ceļu. Aicinu jūs padalīties  informācijā ar kolēģiem. Pasākums:...

Lasīt vairāk

Sadarbības meklējumos

                        Lai meklētu labāko sadarbības modeli, 25.janvārī Ādažu uzņēmēji tikās ar Ādažu militārās bāzes vadību un Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem.  Kopīgi...

Lasīt vairāk

RTU aicinājums

 Sadarbības līguma ietvaros RTU Biznesa un inovācijas departaments (BID) informē Jūs par 2016.gadā fakultāšu un institūtu komercializēšanai pieteiktajiem pakalpojumiem.  Ceram, ka gan pašvaldība, gan novada uzņēmumi sarakstā atradīs sev vēlamo...

Lasīt vairāk

Mašīnbūves asociācija Ādažos

Mašīnbūve ir stratēģiska nozare: tā ir augstas pievienotās vērtības nozare, kurā nepieciešamas plašas zināšanas un pieredze un kas apgādā visas pārējās tautsaimniecības nozares ar mašīnām, ražošanas sistēmām, sastāvdaļām un saistītajiem...

Lasīt vairāk

Uzņēmēju tikšanās janvārī

Šogad pirmās Uzņēmēju brokastis norisinājās Ādažu militārajā bāzē, kur pēdējo gadu laikā notikušas ievērojamas pārmaiņas. Kupli apmeklētā pasākuma dalībniekus laipni uzņēma Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris Ilmārs Lejiņš. Uzņēmēji tika...

Lasīt vairāk

Tikšanās ar Kanādas armijas pārstāvjiem

10. janvārī Ādažu militārā bāzē viesojās Kanādas armijas pārstāvji, kuri atbildīgi par karavīru sadzīvi un atpūtu, kuri šogad ieradīsies misijā Ādažos. Kanādas delegācijas vadītājs izteica vēlmi tikties ar Ādažu novada uzņēmējiem...

Lasīt vairāk

Izklaide un aktīvais tūrisms novadā

Uzņēmēju un Ādažu militārās bāzes vadības tikšanās, lai rastu risinājumu aktīvā dienesta karavīru saturīgai un interesantai brīvā laika pavadīšanai Ādažu novadā.  Armijas bāzes komandieris iepazīstināja klātesošos ar bāzes attīstības plāniem...

Lasīt vairāk

Plānojam tūrismu novadā.

Lai veicinātu tūrisma attīstību novadā, notika tikšanās ar Tūrisma maršrutu plānotājiem no Liverpūles Anglijā. Ādažu uzņēmēji iepazīstināja ar tūristu uzņemšanas un izklaides iespējām novadā. Interese bija neviltota tāpēc turpinās pārrunas...

Lasīt vairāk

Meklējam risinājumu

Decembrī Ādažu novada domes pārstāvji aicināja uz kopīgu sarunu novada uzņēmējus, kā arī Ādažu militārās bāzes vadību un SEB bankas pārstāvjus , lai pārrunātu daudzdzīvokļu māju un  biroja ēku celtniecības...

Lasīt vairāk

Uzņēmēju brokastis decembris

  Ziemassvētku priekšvakarā jaunuzceltajā Ādažu pirmskolas izglītības iestādes hallē kuplā skaitā bija pulcējušies Ādažu uzņēmēji un viesi – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Nacionālo Bruņoto spēku pārstāvji. Katru klātesošo sagaidīja...

Lasīt vairāk

Uzņēmēju kongress 2016

3. VISLATVIJAS REĢIONĀLO UZŅĒMĒJU BIEDRĪBU KONGRESS „TIESĪBSARGĀJOŠO UN KONTROLES IESTĀŽU SADARBĪBA AR UZŅĒMĒJIEM”  Salaspils. Piedalās:  reģionālo uzņēmēju biedrību pārstāvji, uzņēmēji;  pašvaldību vadītāji, pašvaldību amatpersonas;  valsts augstākās amatpersonas, ministri;  par reģionālo uzņēmēju darbību atbildīgo ministriju pārstāvji; ...

Lasīt vairāk

Apbalvojums

Balvu “Darba devējiem draudzīgākā pašvaldība” saņem Ādažu novada dome. Patiess prieks - Ādažu novada pašvaldībai piešķirta Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada balva - darba devējiem draudzīgākā pašvaldība! Gada balvas 2016 pasniegšanas ceremonijā...

Lasīt vairāk

Uzņēmēju brokastis novembris

Biedrības” Ādažu uzņēmēji” brokastis novembrī 2016.g Klāt kārtējās uzņēmēju brokastis. Šodien viesojāmies Muižā un konkrēti: firmās Portmans un Ko, Ādaži Ekspress un KH Select. Mēs Ādažnieki varam lepoties ar ikkatru no viņiem...

Lasīt vairāk

Tikšanās oktobrī

Oktobrī uzņēmēji viesojās Ādažos jaunizveidotajā gumijas segumu ražotnē RUBRIG. Ar uzņēmuma darbību iepazīstināja vadītājs Dainis Bonda. Uzņēmumā uzstādītas modernas ražošanas iekārtas un gatavā produkcija ir savā ziņā unikāla tās sortimenta...

Lasīt vairāk

Piektās Uzņēmēju brokastis

Pirms gada dibinātajā  biedrībā ”Ādažu uzņēmēji’’ šobrīd ir 33 biedri - uzņēmēji, kuri pārstāv visdažādākās tautsaimniecības nozares. Lai iepazītos ar novada kolēģu uzņēmējdarbību,  veicinātu  savstarpējo sadarbību un diskutētu par aktuālajām...

Lasīt vairāk

Patnis – mūsdienīgs bērnudārzs mūsdienīgā vidē

Ādažos Ūbeļu ielā 15, dzīvojamās ēkas pirmajā stāvā 30. augustā tiks atklāta un jau 1.septembrī durvis vērs Privātā pirmskola Patnis, kas ieguvis starptautisko Ekoskolas sertifikātu un Zaļo karogu. Bērniem šī...

Lasīt vairāk

Uzņēmēju brokastis augustā

Jau ceturto reizi Ādažu uzņēmēji kopā sanāca savās ikmēneša trešdienu rīta Uzņēmēju brokastīs. Šajā reiz durvis kolēģiem - uzņēmējiem laipni vēra četri Ādažu uzņēmumi. Pirmā vieta Jaunkūlas, kur strādā ” Berlat...

Lasīt vairāk

Ādažu uzņēmējs Uģis Dambis atklāj dabas taku Smiltenes novad…

Smiltenes novada Brantu pagasta Irbītēs šā gada 2. jūlijā, tūristu apskatei, tika atklāta daļa no Irbīšu svētkalna. Kalna izcelsme meklējama tālā pagātnē, kad mūsu senči šo vietu radīja dabas spēku...

Lasīt vairāk

Uzņēmēju brokastis jūlijā. Tikšanās Podniekos un Garkalnē.

Gundars Ļeonovičs iepazīstināja ar ražotnēm Podniekos.Vairumtirdzniecības bāzi SIA Stamar.Materiāli celtniecībai un apdarei.Jauna krāsotava ar žāvēšanas krāsni, auto un lidmašīnu krāsošanai. Metāla griešanas ražotne ar lāzera tehnoloģiju,Kā arī lopbarības piedevu ražošanas...

Lasīt vairāk

EKONOMISKĀ VIDE - Cik reāls ir stagnācijas scenārijs?

Nav nekāds noslēpums, ka Latvijas ekonomika ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem. Kopš 2011. gada kāpuma 6.2% apmērā Latvijas izaugsmes temps ar katru turpmāko gadu ir palēninājies, noslīdot līdz 2.7%...

Lasīt vairāk

Uzņēmumu 2015. gada apgrozījuma kritums prasa risinājumus

Latvijas uzņēmumu kopējais apgrozījums 2015.gadā visdrīzāk ir piedzīvojis kritumu par nepilnu 1%, liecina "Firmas.lv" veiktais priekšpētījums par uzņēmumu iesniegtajiem darbības pārskatiem Vairāk informācijas lasiet ŠEIT 

Lasīt vairāk

Limuzīns Jāņu nakts krāsā iebrauc Gungās

Ceturtdienas vakarā Etnogrāfiskais viesu nams ''Gungas'', sadarbībā ar Ādažu Vēstures un mākslas galeriju un biedrību “Ādažu uzņēmēji’’ jau otro reizi Dūņezera krastā pulcēja brīvdabas kino skatītājus. Burvīgi siltais vakars, krāsņā varavīksne...

Lasīt vairāk

Uzņēmēju brokastis Hornbaek Baltic

 Ādažu uzņēmēju un pašvaldības pārstāvju iepazīšanās ar uzņēmumu "Hornbaek Baltic". Uzņēmums nodarbojas ar koka līstu ražošanu. Katru mēnesi tiek saražotas 650 000 metri krāsotas līstes. 99% no produkcijas tiek eksportēta.

Lasīt vairāk

Lielā sakopšanas talka Kadagā

Lielā pavasara talka 2016. gada 23. aprīlī, pēc biedrības ”Ādažu uzņēmēji’’ iniciatīvas un ar Nacionālo bruņoto spēku atbalstu, notika Kadagā, Ūdensrožu parkā. Karavīri, uzņēmēji, vietējie iedzīvotāji sakopa parka teritoriju vairāk...

Lasīt vairāk

Ādažu uzņēmēju biedrības seminārs

Ādažu uzņēmēju biedrības seminārs norisinājās 2015. gada 5. novembrī. Biedrība tika iepazīstināta ar pašvaldības darbu un tās darbiniekiem. Kopīgi ar Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvi tika apspriesti ar ugunsdrošību...

Lasīt vairāk

Ādažu uzņēmēju biedrības dibināšana

Biedrība ”Ādažu uzņēmēji” dibināta 7. jūlijā 2015. gadā. Dibinātāji ir 27 juridiskas firmas un 3 privātas personas. Pārstāvētas dažādas ražošanas nozares: celtniecība, metālapstrāde, auto serviss, pārtikas ražošana, atpūta un izklaide un...

Lasīt vairāk
© 2016 biedrība "Ādažu uzņēmēji"